Muzeja darbinieki mani pirmoreiz pamanīja starp krājuma mapēm un kastēm 2011. gada decembrī. Tad uz muzeju nāca bērni un kopā ar rūķu pazinēju rakstnieku Valdi Rūmnieku izdomāja man vārdu – Zinzinītis. Manuprāt, ļoti labs vārds, jo esmu daudz uzzinājis, dzīvodamies starp senajiem rokrakstiem un citiem muzeja dārgumiem. Tai dienā es tiku arī pie daudzām skaistām cepurēm, kuras joprojām neesmu novalkājis!