Atpakaļ uz vēstulēm

Čau Zinzinīti! Šodien atkal iedomājos par tevi un muzeju. Kā Tev iet? Kā muzejam iet? Vai Tev ir draugi? Kā sauc Tavu mammu? Un kā tēti? Vai muzejā ir gleznas? Tev ir pulkstenis? Ceru, ka atbildēsi uz šiem smieklīgajiem jautājumiem.

Ar cieņu un mīlestību,

Emma

Sveika, Emma!

Paldies par jautājumiem! Patīkami, ka iedomājies par mani un muzeju! Man klājas labi, tāpat kā muzejam. Parasti tieši rūķi rūpējas par to, lai muzejā visiem klātos labi. Pavisam drīz muzejs pārcelsies uz jaunām telpām Pulka ielā 8 (netālu no Dzegužkalna). Tur pārcelšos es un arī mani draugi – muzeja darbinieki. Par draugiem uzskatu arī tos, kuri raksta man vēstules. Arī Tevi, Emma. Es esmu ļoti draudzīgs rūķis. Manā ģimenē visi ir draudzīgi. Es pats nāku no Zinziņu dzimtas jeb klana. Manu tēti sauc Zinzinītis, un mana mamma ir Zinzinīte. Visi mūsu dzimtā ir bijuši Zinzinīši un dzīvojuši muzejos, cik sevi atceros. Un tas ir ļoti, ļoti ilgs laiks, jo rūķi ir nemirstīgi.

Varu Tev ieteikt palasīt grāmatas, kur var lasīt par dažām rūķu ģimenēm – rakstnieka Valda Rūmnieka grāmatu “Vakariņa pasakas” un Ērika Kūļa stāstus par Niķi un Stiķi.

Muzejā ir gan gleznas, gan pulksteņi.

Šis pulkstenis man patīk, jo atgādina mūzikas instrumentu. Vai zini, kā tādu mūzikas instrumentu sauc?

Starp daudziem mākslas priekšmetiem krājumā ir arī gleznas. Šis ir Aleksandras Beļcovas mākslas darbs.

 

“Baltās grāmatas” autors Jānis Jaunsudrabiņš ir ne tikai rakstnieks, bet arī gleznotājs. Aplūko viņa gleznotās ainavas. Kā domā, kurā no tām redzama Latvijas daba?

 

Ceru, ka atbildēju uz Tavu jautājumu.

Ar sveicieniem, Zinzinītis.