Atpakaļ uz vēstulēm

Čau! Ko dari? Kā Tev iet?

Ar sveicieniem, Luīze

Luīze Oļukalna

Sveika, Luīze!

Priecājos, ka Tu man uzrakstīji!

Šobrīd mitinos Pulka ielā, kur atrodas Muzeju krātuve un glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums. Nesen muzejs atklāja publisko telpu – ir atvērta gan izstāžu zāle, gan Lasītava un pavisam jauna pasākumu telpa “Tintnīca”, kuru, ļoti iespējams, arī Tu apmeklēsi, kad tajā notiks kāds publisks pasākums. Tā kā krātuvēs vien dzīvot nevar, tad reizēm dodos pataigāties pa Dzegužkalnu. Un klāt jau rudens, ziema arī nav aiz kalniem, tādēļ lūkoju sev siltāku drēbju kārtu. Lai cik skaists rudens Latvijā nebūtu, aukstums ir aukstums, un saslimt it nemaz negribas.

Domājot par savu apģērbu, iedomājos arī par Tevi un atradu dažus attēlus no muzeja krājuma, kuros var redzēt, ko vēsajā laikā ģērba Latvijas kultūras darbinieki dažādu gadu rudens un ziemas sezonās.  

Šie vilnas cimdi piederēja latviešu dzejniekam Rainim. Vai Tu zini viņu? Rainis rakstīja arī lugas un dzejoļus bērniem. Iespējams, ka esi lasījusi bērniem veltītu Ziemassvētku lugu „Zelta zirgs”, ko Rainis uzrakstīja 1909. gadā.

 

Ko Tu domā par šiem cimdiem? Šie ādas cimdi pederēja rakstniekam Jānim Akurateram.

 

Protams, nevajag aizmirst arī par šalli. Muzeja krājumā tādu ir daudz. Šim laikam centos piemeklēt kādu siltāku variantu. Arī man pašam šobrīd tāda ļoti noderētu. Šī piederēja vienam no zināmākajiem latviešu diriģentiem - Leonīdam Vīgneram.  Kā Tev šķiet, vai šāda šalle būtu piemērota rudenīgām pastaigām pa Dzegužkalnu?

 

Tāpat man ļoti patīk cepures. Esmu dzirdējis, ka daži bērni tās negrib vilkt, taču, manuprāt, nēsāt cepures ir stilīgi. Fotogrāfiju arhīvā atradu vienu ļoti interesantu cepuri ar krāšņām spalvām, kas piederējusi rakstniecei Birutai Skujeniecei.  Vai Tev tāda patīk?

 

Tagad gan došos pārskatīt savu garderobi. Ceru, ka Tu jau esi atradusi sev piemērotāko rudens apģērbu. Lai Tev saulainas dienas un siltas pastaigas!

Gaidīšu Tavas vēstules!

Ar sveicieniem,

Zinzinītis